'cause we all just wanna be big rockstars.

beidzot! beidzot ir labi. nav man vairāk mans sliktais garastāvoklis!!!!!
pēdējās dienās viss, kas notiek - notiek uz labu. es beidzot esmu sekmīga matemātikā, kam es vēl jo projām nespēju noticēt. 3 nedēļas atpakaļ es kritu izmisumā un nezināju, ko darīt.. es biju jau samierinājusies, ka palikšu uz otro gadu, bet nēē. es to izdarīju. paldies maniem jaukajiem klases biedriem - bez jums es to nebūtu izdarījusi.
tāa.. viss pārējais, kas noticis arī ir bijis pārāk labs.. un pats labākais ir tas, ka tas labais seko man līdzi un neatkāpjas..
un tagad par TEVI.
uz tevi es esmu dusmīga. un domāju, ka ne vienīgā. es nesaprotu kāpēc tu tā dari. saprotu tikai to, ka tas nav pareizi. tu ar to neko nepanāksi, tu visu padari tikai sliktāku. nelabojami sliktāku.. žēl, ka tu tā..
un tagad jāiet gulēt. rīt būs drausmīga diena. jāa, man visas ir samērā drausmīgas dienas [ starpcitu, es vēl jo projām neesmu tikusi vaļā no savām galvassāpēm. tā joprojām ļoooti , ļoti sāp katru dienu ].
sveiki! (:

tūkstošiem mazu debestiņu krīt no gaisa un sakrīt man kapucē.

es uzlieku kapuci galvā, un esmu debesīs ..

atkal? bet protams

lai kā es to negribētu teikt, bet jau atkal ir pienākusi reize, kad man ir slikts garastāvoklis. un, kā jau vienmēr, kad man tāds ir - man ir jāraksta blogs.

tu prasīsi, kā man gāja Vācijā?! - tīri normāli. protams, bija tādas situācijas, kur gribējās dažus izmest pa logu, lai viņi tur paliek un nekad vairs neatgriežas [kā jau teicu]. bija arī dažas jaukas lietas. bet pārsvarā [ kā jau vienmēr šādos braucienos ] mēs ar amandu mēģinājām darīt visu iespējamo, lai nenojūgtos un lai mēs pašas nepieteiktos brīvprātīgi izlidot pa to logu, lai mēs tos visus pārējos nekad mūžā vairs neredzētu. man liekas, ka es sāku nesakarīgi rakstīt, tāpēc par vāciju laikam pietiks. ja tevi kaut kas interesē, tad droši pajautā man - es noteikti atbildēšu.

ko es daru un kā man iet šodien un visas pārējās dienas?! - drausmīgi.
man ir tik šausmīgi daudz kas jādara, ka es vairāk neko nespēju izdarīt un pašlaik daru neko. kaut gan man šobrīd vajadzētu sēdēt pie kaudzes ar grāmatām.
es katru dienu nāku mājās no skolas ar ļoti sāpošu galvu. un ar tik pat sāpošu galvu eju tālāk uz mūzikas skolu turpināt mācīties.
un es pašlaik gribētu sev tā kārtīgi iesist par to, cik es esmu slinka. es visa gada garumā nedaru neko, bet tagad, kad mums ir palikušas +/- 2 nedēļas, kad jābūt atzīmēm, es atjēdzos, ka man ir 2 nesekmīgi priekšmeti un vēl daudz, daudz dažādi sūdi. tu teiksi, ka tev ir tieši tā pat - es teikšu, ka man tas viss vēl ir dubultā, jo ar mani tas pats notiek arī mūzikas skolā.
nu jāā. dēļ šī visa man arī ir tāds garastāvoklis. tāpēc nebrīnies, ja runājot ar mani es tev atbildu kaut kā tā, ka nevajadzētu. atceries, ka es noteikti to nedomāju nopietni.
+ man pašlaik visu laiku ir jādomā par lietu, kas manu dzīvi mainītu vismaz par 120 grādiem. [jā, tiešām tik daudz]. es šo lietu negribu, bet apkārtējie apstākļi mani spiež to darīt.
un jāa, es gaidu 6dienas pēcpusdienu un vakaru.
rītu gan nē, jo tad mani sagaida mūzikas skolas teorētiskās daļas eksāmens, kurš ir ļoti "jauks".
man, protams, ir vēl daudz kas jauns,
bet diemžēl nav laika..

attā! (:

nu, tad atkal ir pienācis laiks, kad montai ir uz kādu laiciņu jādodas prom.
man galīgi negribas nekur braukt, bet, kas jādara - jādara.
jo vairāk cilvēki no manis atvadās, jo vairāk es negribu nekur braukt.
vispār šī gaidāmā nakts būs drausmīga. jūs pat nevarat iedomāties, kā ir diennakti pavadīt braucošā autobusā ar vēl +/- 40 neizturamām sejām, kuras brīžiem gribas izmest ārā pa logu, lai viņas tur paliek un nekad, nekad vairs neatgriežas.
+ ņemot vērā arī manu ļoooooti, ļoti sāpošo kaklu, galvu, potīti un iesnas. bet nu jāā, man vismaz būs mūzika un daudz ēdiens. ;DD
bet, tā kā jau šodien teicu - "es taču nemirstu, es tikai uz mazu laiciņu aizbraucu".
tāpēc gaidiet mani atpakaļ 12. aprīlī plkst. 16:00. (:
lai jums un mums un visiem pārējiem jauki iet.
čauauauau. (:

achy breaky heart

lai nu kas, bet ne jau nu strutojošā angīna. NU NĒĒĒĒ. un ne jau nu tagad, kad man pēc 3 dienām ir jābrauc prom. tagad nav laika priekš viņas.
bet vispār, ir baigi pretīga sajūta. paēst nevar, parunāt nevar, pa nakti arī paelpot nevar. esmu jau sabaidīta, ka nevarēšu gulēt un netikšu no viņas vaļā +/- mēnesi. bet nēēē, man no viņas jātiek vaļā pa 3 dienām. jājā, zinu, ka neiespējami, bet ja nu..
šodien vispār konstatēju, ka tad, ja man kāds cilvēks nepatīk - tad viņš man arī turpmāk nekad nepatiks. arī pēc 3 gadiem. viņš var mainīties.. uz kādu brīdi man varbūt liksies, ka ir ok, bet pēc kāda laiciņa atkal sapratīšu, ka man šis cilvēks riebjas. es pat dažreiz pret viņiem jūtu kaut kādu sava veida pretīgumu!
tāpēc nedari tā, lai tu man sāktu riebties. nekaitini, neaizrādi, un nemāci mani, jo tu NEZINI, kā ir labāk.
bet vispār šodien ir Lieldienas, bet man, kā vienmēr, nav svētku sajūta. un šķiet, ka nevajag arī, jo man nepatīk lieldienas. nekad nav patikušas.
labi, viss. man jāiet iedzert kārtējā zāļu deva.
(:

man nenormāli traki tevi reizēm vajag

sapņi piepildās? lūūūdzu saki, ka jā..
man pēdējā laikā katru nakti ir tik, tik jauki sapņi, un es tiešām ceru, ka tie varētu arī piepildīties! (:
vispār zināji, ka es pēc 4 dienām braucu prom? es nē..
nu jāā, šodien vispār tāda samērā pretīga sajūta. galva reibst un sāp, mana potīte sāp 2x vairāk, tāpat arī kakls. man vēl joprojām liekas, ka man tur kaut kas priekšā un es nevaru paelpot.
un īstenībā ir baigi traki. "brīvlaiks" tūlīt beidzies, bet es neko neesmu izdarījusi. man vajadzēja mācīties, mācīties un mācīties, bet es tajā vietā darīju neko.
un runājot par mācīšanos - es laikam beidzot tā apmēram izdomāju uz kurieni gribu iet mācīties pēc visdusskolas. bet problēma tāda, ka man ir samērā mazas izredzes tikt tur iekšā.
[21:52:32] Ieva.: nu, būs vismaz stimuls mācīties un tikt iekšā ^^
OK?!
nu jā.. laikam jau jāiet turpināt gulēt.
čauauau! (:

manai pasaulei nav visi mājās

cilvēki, kas ar jums notiek?
neesmu vainīga, ka jums kaut kā neiet, vai kā citādi.. nav jau vienmēr viss sliktais jāizliek uz citiem - šajā gadījumā - mani.
šis brīvlaiks vispār ir pilnīgi bezjēdzīgs un nekam nederīgs. rīt būs mana pirmā brīvlaika diena. ar to arī sevi apsveicu.
visi kaut kā baigi negatīvi noskaņoti, līdz ar to - mēģina mani par tādu padarīt. kaut arī man tādai vajadzētu būt - neesmu.
vēl varu pateikt to, ka laikam atkal esmu slima. un tas galīgi nav forši. bet vēl neforšāk ir tas, ka atkal esmu arī kliba. jā, atkal pie vainas mana mīļā potīte. /es ceru, ka man nebūs atkal tik ilgi jāklibo, kā vasarā/
tas viss. pārsvarā man nav nekas jauns, jo man jau redz atšķirībā no citiem, tāds brīvlaiks NAV.
vienīgais forši tas, ka mēs ar ievu.z. izglābām klasi un ātri, ātri uztaisījām - "rādi klasi" . kaut arī man no sākuma likās, ka galīgi tizli, visi, kas redzēja teica, ka baigi laba ideja utt.
ā, vēl. šodien dabūju dienu plānu par kārtējo [divpadsmito] braucienu uz Vāciju. liekas, ka varētu būt tīr` normāli. [protams, atskaitot dažas lietas, bet par tām kaut kad citreiz]
tagad gan laikam viss.
vēlu jums jauki pavadīt atlikušās brīvās dienas, ununun
Priecīgas lieldienas! (: