turies pie tā, kas turās pie tevis

tik daudz ko teikt, bet, kad iesāk rakstīt - atkal neko normālu beigās nevar pateikt..

kā jau katru gadu - "cantus" pirms ziemassvētkiem brauc uz vāciju, z-sv. koncertu turnejā. un kā jau katru gadu, man ir abās skolās jābūt izliktām atzīmēm 2x ātrāk nekā visiem pārējiem. un tas galīgi nav jauki. man kaitina iet visu laiku pie visām skolotājām un uzprasīties kādu kontroldarbiņu uzrakstīt, lai sanāk atzīme. un man negribas vispār braukt. negribas 2 nedēļas pavadīt kopā ar tādiem cilvēkiem, ko neieredzu. bet man nav izvēles!

pēdējā laikā ar mani notiek tikai un vienīgi labas lietas. tik labas, ka es slikto vispār neredzēju. nepārtraukti bija labs garastāvoklis. bet, acīmredzot, tas viss negatīvais nebija nekur tālu aizgājis. tas visu šo laiku bija krājies pie manis, kas man atkal šovakar nedaudz iznāca laukā. nācu mājās no mūzikas skolas ar asarainām acīm. lai kā es to negribētu atzīt, bet tomēr ir viens cilvēks, kurš mani vēl joprojām spēj novest līdz asarām.

visi ir apsēsti ar sniegu. šodien visur, kur ej, visi ar ko runā - saka, cik jauks sniegs.

es nezinu, es viņu šogad kaut kā galīgi negaidīju. patīk jau man viņš, bet es viņu gribēju nedaudz vēlāk.

nezinu, kas ar mani notiek, bet man jau kādas pēdējās 2/3 nedēļas moka bezmiegs. it kā nāk miegs, bet aizmigt nevar. katru nakti guļu 3/4 stundas. ja esmu nogulējusi 5, tad tas jau ir daudz. es aizmiegu tikai ap 2iem/3iem, un ceļos jau 6os. un tas ir dīvaini. es ceru, ka man ceļā uz Vāciju nāks miegs. vienīgais labums braucot uz turieni ir tas, ka pa ceļam var bišk vairāk pagulēt. veselu diennakti. bet nu, jāmēģina būs šovakar ieiet nedaudz ātrāk, jo rīt jau sākas 1. mūzikas skolas eksāmens, un man nenāktu par ļaunu izgulēties.

arlabunakti!

mon personage

kaut kas pēdējā laikā galīgi nav labi. it kā ir, bet it kā nav. un ne man vienīgajai.

es esmu pārāk nogurusi - no rudens laika, no mācībām, bet galvenokārt - no domām. es domāju, pārdomāju, apdomāju, bet galu galā neko konkrētu tā arī neizdomāju. jā, brīžiem man patīk padomāt - "kā būtu, ja būtu..." , " kā būtu, ja es būtu izdarījusi tā un tā..." , " kā būtu, ja būtu aizgājusi tur, un tur...", utt. patīk, bet ne šoreiz.

patika tā darīt šodien ar ievu.b. kārtējo reizi atcerējāmies mūsu vasaru. un to visu ir tiiiiiiik jauki atcerēties. tikai un vienīgi pozitīvas atmiņas. aizdomājāmies atkal par to, cik zaibis kruti būtu, ja ieva dzīvotu kuldīgā - manā rajonā. nu ideāli. bet tā nav un nebūs - un varbūt tā pat ir labi?! nezinu.

man pēdējā laikā viss ir tik sasteigts. man vispār neatliek brīvā laika. man pat nav laika gulēt. es jau divas nedēļas, katru nakti guļu tikai 4 stundas. un tas ir sasodīti maz priekš manis. man vajag vismaz... nu, ļoti daudz man vajag.

es gribu kaut ko mainīt. gribu daudz ko mainīt. zinu, ka varu to, bet ne pilnībā. zinu, ka pilnīgi neviens, nekad neizmainīsies pilnībā. lai ko tu darītu - tu paliksi tas, kas tu esi.

es gribu aizbraukt uz kādu laiciņu prom no jums visiem. ne pilnīgi visiem, bet pārsvarā jā. no kādiem 98%.

un jā, es jūtu, ka manī ir pārāk daudz negatīvisma. un šī nebūt nav īstā vieta, kur to izgāzt.

tā kā - atttttttttttttttttttttttā!

tu esi tāds, kāds tu esi.

tu esi tāds, kāds tu esi. nekas tevī nav labs, nekas - slikts. visam ir sava jēga un savs cēlonis.

ja tu tos izdibini, tu izdibini, kas ir tev pareizākais.

un kā tev iet?

brīvlaiks? uzskatu, ka man tāds nav bijis. neesmu atpūtusies. neviena diena nav bijusi tāda, kad būtu varējusi gulēt gultā un nedarīt pilnīgi neko.

uz rīgu nesanāca aizbraukt. uz liepāju arī nē. arī matus nesanāca nokrāsot.

sanāca būt ļoooti īgnai un pilnai ar negatīvismu.

vienīgā diena - 3diena, kas man ļoti paliks atmiņā vēl ilgu laiku. ;D

skolā jau atkal drausmīgi. nav tik traki, kā tajā nedēļā pirms brīvlaika, bet ir diezgan. rīt 3 kontroldarbi. un man sāk likties, ka es esmu pilnīga daune. es pat latviešu valodu nesaprotu. lai nu ko, bet ne jau nu latviešu valodu! kauns!

šodien ar ievu grāmatnīcā meklējot dažāda mīkstuma/cietuma zīmuļus, satikām Venerandu. uzreiz atcerējos, kā mēs ar Lienu vakar korī smējāmies par viņas teicieniem. - " kas ir grāmatā, tas ir galviņā!" " kas nav galviņā, tas ir žurnālā! " [ nu, ja nav iemācījies, tātad žurnālā ir 2]

un tad es vairāk nesapratu, jo sanāk tā, ka tas, kas ir grāmatā - tas ir žurnālā?! KOOO?? ;DD

vispār man pašlaik ļoti gribas ziemassvētku braucienu uz vāciju. [ piecpadsmito reizi]

man gribas to īpašo ziemassvētku sajūtu, ko pavisam noteikti nevar dabūt kuldīgā - latvijā.

aizbraucot uz vāciju, izkāpjot no autobusa, ieelpojot to gaisu, tu uzreiz vari pateikt - jāaa, tuvojas/ir pienākuši ilgi gaidītie ziemassvētki.

es gribu veikalus, ziemassvētku tirdziņus. gribu dziedāt pansionātos, kur pensionāriem tas ir kas ļoti, ļoti īpašs. gribu visus pārējos koncertus, un to sajūtu, kad skatītāji raud, ceļas kājās, aiz sajūsmas kliedz bravo saucienus un nelaiž mūs prom no skatuves.

gribu visus vakarus mūsu tekla hausā [ vieta, kur cantus dzīvo, kamēr esam vācijā].

un visvisvis vairāk es gribu, lai braucienā būtu arī amanda. es nezinu, ko es darīšu bez viņas. viņa ir mans palīgs, atbalsts un viss, viss, viss, kas vien var būt!

bet vēl ir mēnesis līdz tam visam.

mēnesis līdz vācijas braucienam.

bet ir tikai 6 mēneši, un es beigšu mūzikas skolu.

tas ir tiiiik ļoti maz, un es pilnīgi noteikti jau tagad varu pateikt, ka man viņa šausmīgidrausmīgi pietrūks.

bet nu jā, es laikam aizrāvos par to, ko nevajag. jāiet taču mācīties!

atttttttttttā! (: