tavās rokās simtiem zvaigžņu, tavās acīs viņas dejo.

vēl nekad, laikam, neviens nebija nācis ar mani vienkārši parunāties, sapņos.

viņš atnāca. šonakt atkal piekāpšot, lai pajautātu kā iet,

pastāstītu kā viņam iet, lai vienkārši parunātu par visu un neko..

70% kakao

nedēļa pagājusi. ritīgi pretīga. līdz pat pēdējai stundai, jo pirmīt nedaudz pietrūka un es būtu izmežģījusi labo roku!protams, tā jau var gadīties tikai man.

es gribu, lai ātrāk paiet nākamā nedēļa. gribu oktobri. un man ir galīgi apnicis mans dzīvoklis.

unun vispār, tad, kad viss no dzīvokļa būs izvākts -

varēt atstāt datoru [lai var uzlikt mūziku], dīvānu un kaut kādus krēslus un uztaisīt baigo ballīti pa visu manu mck mājas trešo stāvu. ;D

būt jau forš.

un vispār man ir ļoti žēl ievas matus!!!!!!

mannepatīkdomātvirsrakstus.

* vēl jo projām esmu slima. mani negrib laist uz skolu vēl arī nākošnedēļ, bet man pohuj - iešu.

* vakar pirmo reizi šajā nedēļā biju laukā. saliju. bija galīgi slapjas kājas. tāpēc šodien ir sliktāk nekā vakar.

* šodien aizgāju uz KKC, jo cantusam tur mēģinājums bija. mēģināju dziedāt. šausmīgi aizsmakusi balss un vispār bija baigi grūti.

* rīt koncerts. domāju, ka būs labs. tikai pārāk, pārāk garš.

* daži cilvēki ir tik šaaausmīgi nožēlojami. tie ideāli prot citiem sabojāt garastāvokli. bet nu debīlie paliek debīli.

* man ar pilnīgi katru cilvēku asociējas kāda dziesma. pilnīgi katru.

* es nemaz nebiju pamanījusi, ka pēc 12 dienām kārtējo reizi braucu prom.

_________________________________________________

es šovakar sēžu pie bloga jau divas stundas [!] un nevaru uzrakstīt pilnīgi neko jēdzīgu.

es uzrakstīju divus samērā garus blogus un abus izdzēsu. šo apņēmos publicēt, lai kāds viņš arī būtu..

bija sajūta, ka vajag kaut ko ierakstīt. nezinu kāpēc.

inspiration

ja vakar es nevarēju neko norīt, jo vājprātīgi sāpēja kakls, tad šodien ir cita problēma. kakls vairāk nesāp, bet ir tāaadas iesnas, kādas man nemūžam nav bijušas. istabā jau veidojas izšņaukto salvešu kalni..

man nemaz negribas zināt, vai rīt mani sagaidīs vēl kaut kas jauns?!

bet šodien es vismaz jūtos daudz maz pēc normāla cilvēka.

par laimi, šodien ieva b. izdomāja mani apciemot. ar garšīgām vīnogām. [kuras lielākoties apēda viņa pati. ;DD]

bet bija jauki satikt vēl kādu cilvēku, izņemot mammu.

bij smieklīgi, kā es viņai visu laiku neļāvu runāt. [pašai neapzinoties]

un kā viņa visu laiku lika man spēlēt klavieres. ;D
un tagad jau pasūta nākamās dziesmas, kas man līdz rītdienai jāiemācās un jānospēlē. OK? ;D

___________________________________

nekad nebiju domājusi, ka tik ātri pienāks brīdis, kad atcerēšos pat vissliktākās atmiņas - ar smaidu.

es skatos ķīnas bildes [gan no 1ās reizes, gan 2ās] un atceros, cik tur patiesībā bija interesanti.

kā mēs ar amandu negulējām, jo bijām pārbijušās no ķīnieša - izvarotāja, kurš centās tikt iekšā mūsu nummuriņā.

kā meklējām mana telefona vāciņu pa visiem viesnīcas 25 stāviem.

kā katru dienu pusdienās taisījām baiļu faktoru, un ēdām kaut ko nezināmu un pēc izskata šausmīgi pretīgu.

kā katru vakaru plānojām, kā tikt uz veikalu un uztaisīt kārtējo ballīti. ;D

kā braucām ar nakts vilcienu, kurš bija kā no PSRS laikiem. ar trīsstāvu gultām, kukaiņiem uz spilvena, ķīniešiem - izvarotājiem un bērnu pārdevējiem.

kā staigājām pa pilsētu ar aizsegtām mutēm, jo bija izsludināta cūku gripas epidēmija.

un tā es varētu turpināt vēl ilgi.

tad, kad mēs bijām tur, mēs raudājām un jūdzāmies nost, jo nevarējām izturēt. bet tagad to visu var atcerēties ar prieku..

ja vajadzētu, es pat varētu vēl trešo reizi uz turieni aizbraukt! ;D

-__________-

nevajadzēja vakar braukt uz roju un kolku. nu, nevajadzēja!!!!

vienmēr jau pēc labā nāk sliktais.

krūze mazajam.

šodiena bija pirmā diena, kad šī mana krūze "krūze mazajam" tika izmantota tā kārtīgi. katru reizi, kā paskatos uz viņu, atceros ievu. paldies tev vēlreiz. (:
tikai man šoreiz kaut kā ļoti nepatīk iemesls, kādēļ tā tiek izmantota. un tu noteikti jau vari uzminēt..

tieši tā - mans kakls [un visas ar to saistošās, kārtējās problēmas].

man likās, ka man būs angīna. viena mandele tāda liela un šausmīgi sāp. no rīta vispār nebija balss, bet pohuj, gāju uz kori un dziedāju.

tad bišk pagulēju, un izdomāju tomēr aiziet uz kūravu. tur tā forši bija, kā jau vienmēr. tikai pārāk auksts bija. pēc tam arnita [mūsu topošā ārste] paskatījās manu kaklu un teica, ka izskatās, ka pagaidām angīna nebūs. tad tā labāk palika.

un vispār šovakar kūravā oranžo brīvdienu speiss spēlēja vienu dziesmu, kura mazu brīdi bija kaut kas nedaudz līdzīgs šim - http://www.youtube.com/watch?v=6VAkOhXIsI0

līdz šim es vēl nebiju dzirdējusi, ka kāds tomēr var nospēlēt kaut ko līdzīgu, kā Butler`s.

ja tu, lasītāj, arī vari, tad obligāti dod man kādu ziņu. ;D

blood, tears & gold

pirmā normālā mācību nedēļa ir pagājusi, bet man liekas, ka es mācos jau mēnesi stabili. viss tik šausmīgi velkas. stundas divreiz garākas, bet turklāt brīvie vakari divreiz īsāki. nu, nepatīk man tas viss. skolā visi liekas divreiz debīlāki. nu labi, visi gluži nē, bet gan tie, kas jau visu dzīvi tādi ir bijuši. un pagaidām izskatās, ka pamācīties būs ļoooti grūti. un kā nu ne, ja aiz muguras sēž ēriks ar zanderu?! visas skolotājas jau tagad saka, ka mums ar ievu tā ir ļoti slikta vieta, ka būs sūdi. ;D
šodien bija dzejas diena BJC. un es bišķiņ aizdomājos par to, ko teica viena dzejniece..

latviešu alfabētā ir tikai 33 burti. bet padomā, cik daudz vārdus mēs no tiem veidojam. cik daudz mēs varam pateikt, tikai ar šiem 33 burtiem..

pašlaik man ir tik liels nogurums, ka man negribas neko. ielīst gultā un gulēt, gulēt, gulēt.

bet tajā pašā laikā klausoties mūziku un sēžot mājās pie datora, es dzirdu stendera mūziku, un man gribās atrasties tur un svinēt kārtējo piektdienu.

nav jau lielas problēmas - pus minūte, un es esmu stenderī, bet.. ai, nē.

laikam jāizguļas, jo sestdiena un svētdiena jau, protams, atkal nebūs nekādas brīvās dienas,bļ.

tu izlēji trauku ar mieru, un nu tā vairs nav.

ņem, ja tev gribas, un paturi sev.

to vienu lietu, kas vēl nepieder tev.

ņem, salauz uz pusēm un paslēp pie sevis,

gan jau tev noderēs.

nav nekas sevišķs.

03.09. - 04.09.

piektdiena. smags rīts, kad nepavisam nevarēju piecelties. saņēmos. gāju uz skolu.

1. stunda informātika. protams, kā vienmēr, nekas nebija jādara. uzzināju atkal savu e-klases paroli, ko biju aizmirsusi un tā.

tad ieva.b aizbrauca uz rīgu. tad man atkal viss nobesījās. domāju, ka vakarā nekur neiešu, un pohuj - sagaidīšu dzimšanas dienu mājās sēžot. tad izdomāju pieteikties uz rasēšanu, un beigās pieteicu arī ievu.

mūzikas skolā atkal noklausījos lekciju no Rozītes. tad bija diriģēšana - tīr tā neko. ātri rokas piegurst. ;D

un korī es tomēr pārdomāju, ka šovakar obligāti kaut kas jādara. zvanu ievai. tiekamies ar ievu un baibu, ejam uz v ielu. tur priekšā jau emīls, bet pohuj. spēlējam novusu. 22:00 skrienam uz estrādi, lai dabūtu biļeti pa 1.50ls. ;D

skrienam atpakaļ. spēlējam novusu. ejam uz

estrādi. konstatējam, ka pilnīgs sūds viss tas ir.

sagaidām 00:00, kad dīdžejs un visa estrāde mani apsveic dz.d. [pateicoties ievai]. tad visi skrēja mani apsveikt un tā.
tad gājām uz stenderi. tur arī gribējām, lai mani apsveic, bet viņiem nebija mikrofons, bļe.

pasēdējām arī zābakā. ;D
vairāk nekas tāds īpaš.

iegāju gulēt ap 4iem. cēlos 9os. šausmīg sāpēja galva. bet pohuj, iedzēr citramonu un maucu uz saldu. visa diena pagāja tur, un vakarā vēl laukos. mājās biju 22:00, tāpēc izdomāju, ka nav jēg vēl kaut kur iet un svinēt..

un līdz šim brīdim es noturējos un man likās, ka nebūšu saaukstējusies, bet pagaidām sāk parādīties iesnas. ://

un es negribu šonakt iet gulēt. negribu tādu nakti kā pagājušo.. es nemūžam nebiju tā murgojusi, kā pagājšnakt. es divas reizes piecēlos kliedzot.. dīvaini bija.

unun, man nepavisam negribas rītdienu ar 10 stundām. :/

pēdējais pirmais

tieši tā. pēdējais pirmais. tāds man šogad bija mūzikas skolā. pirms viņa es biju priecīga un domāju, ka beidzot esmu tur sagaidījusi pēdējo pirmo. bet, kad sēdēju zālē un klausījos Rozītes ikgadējo runu, man palika žēl. ļoti žēl. es sapratu, ka galīgi negribu pamest to skolu. man tur patīk. viss piesaista, un jau tikai iedomājoties, ka sēdēju tur pēdējo reizi... es nezinu. atkal sāku domāt par to, vai saistīt savu nākotni ar mūziku, vai nē. patīk, un nevarētu teikt, ka nepadodas.. un šis gads domāju, ka būs labs. man atkal gribas gan klavieres, gan diriģēšanu. un par solo dziedāšanu arī nesūdzēšos. es nezinu, kas ar mani vispār notiek. ;D
par skolu.

pirmspēdējais pirmais. un par to arī aizdomājos. it īpaši ievas b. dēļ. viņa man visu laiku

atgādināja par to. tad, kad 12ie veda laukā 1os, viņa teica, ka nākamgad mēs būsim 12to vietā un stāvēsim tur pēdējo reizi. tad, kad pēc svinīgā bija jāiet uz baznīcu, viņa mani tur aizvilka man

pašai negribot un atkal atgādināja, ka nākamgad taču būs patipati pēdējā reize, kad mēs tur

būsim 1. septembrī, utt.

un ejot uz skolu domāju, ka būs jauki atkal satikt visus, bet kad +/- pus stundu nosēdēju klasē pilnīgi mainīju savas domas. žēl, ka tā..

un par manu dzimšanas dienu, kas ir pēc divām dienām - izskatās, ka tā būs varen nožēlojama. ko es darīšu? - neko. sagaidīšu, pavadīšu un aizvadīšu mājās guļot un pie datora..