2010. gada 9. maijs

kaut varētu vienmēr tā stāvēt, starp mirkli un mūžību

nepiepildīti sapņi, muļķīgas kļūdas,cerības, vai nožēla.
varbūt vajag vienreiz mūžā ļauties neprātam un saukt visneticamāko sapni par īstenību. varbūt vajag ļaut, lai kāds kaut reizi žēlo un sāpina tik ļoti,
lai saprastu, ko īsti nozīmē lidot un krist.

2 komentāri:

  1. tieši tā. :))
    es no tā dzīvoju! (es domāju par visneticamākajiem sapņiem) :D

    AtbildētDzēst
  2. jā,jā,jā
    un ne tikai reizi

    AtbildētDzēst