13.jūn. - 25.jūl.

[lasi un klausies.]

un tagad vari priecāties, jo beidzot esmu atčohnījusies no visiem svētkiem, izbraukšanām, pasākumiem, utt.

kā tad man ir gājis? savelkot visu kopā un vienā vārdā - super.

14. jūn. - 1. jūl.

mans pēdējais blogs bija 13.jūnijā, kad es nīdēju, ka man piespiedu kārtā atkal bija jābrauc prom. tagad es varu pateikt, ka nīdēšana bija nepamatota. šis bija viens no labākajiem braucieniem, kas man bija bijis.

JO - es beidzot biju savā sapņu pilsētā - Venēcijā, un piepildīju savu lielo vēlmi, braukt ar gondolu pa Venēcijas mazajiem kanāliņiem. tagad es varu pateikt, ka es mīlu to vietu, un pilnīgi noteikti tur vēl atgriezīšos.

JO - es mīlu arī Austrijas alpus. es tur varētu sēdēt, sēdēt, sēdēt un sēdēt.

JO - biju Polijā, Aušvicā, kur arī sen jau gribēju. pēc tās vietas apmeklēšanas, manas domas par visu tiik ļoti mainījās. [ja kas, tā ir koncentrācijas nometne, kur Hitlers brutālā veidā iznīcināja miljoniem cilvēku. tur pilnīgi viss vēl ir saglabājies - mājas, gāzes kameras, krematorijas, iznīcināto cilvēku mantas, mati, utt.]

tās bija 3 labākās lietas no brauciena.

tālāk sekoja 5 brīvas dienas, kad mājās biju viena.

par tām... tās lai paliek tikai manā un dažu cilvēku atmiņā.. ;D
6. - 11. jūl.

dziesmu svētki.

salīdzinoši ar pagājušajiem - šie nebija nekas.

4 kolektīviem bija jāguļ vienā sporta zālē, kurā vispār nav gaiss, un pēdējās dienās bija pie 30 grādiem. uz visiem šiem kolektīviem un vēl bišķiņ bija +/- 4 dušas - tas nozīmē, ka tev ir jāgaida stunda rindā, lai nomazgātos. citreiz tiec tikai ap 3iem.

ēdināšana arī bija "super". rīsu putra, bulciņa ar gaisa pildījumu, veci gurķi, un makaroni ar maltās gaļas mērci - 05:30 no rīta. bija arī tā, ka pēc vienām pusdienām parādījās 5 cilvēki, kuriem vajadzēja ārsta palīdzību.

beeet, mēs mēģinājām uzturēt labu garastāvokli un atrisināt šīs "problēmas".

neskatoties uz to - mums ar ievu un amandu ļoti patika braukāties ar tramvaju. ;DD
ja mums nebūtu sabiedriskais par velti, es pa šīm dienām būtu nobraukājusi kaut kādus padsmit latus.

vēl mums ļoti patika aizbraukt līdz centram un sēdēt bastejkalnā. ;D

bet noslēguma koncerts atlīdzināja [?] visu slikto, kas bija pirms tam. bija vērts paciest.

unun, bija jauki, ka pēc pēdējās dziesmas izskanēšanas es pēkšņi biju tik slapja, kā tikko no dušas iznākusi. viss pilēja - drēbes, soma, mati. VISS. vēl "jaukāk" bija tas, ka tu slēpjoties no ūdens paliecies un priekšu - bet kas tad tur? pus pudele ar ūdeni atkal tieši sejā. :)

bet tiešām jauka bija sadziedāšanās pēc koncerta. tas jau nekas, ka bijām slapjas. stāvējām un dziedājām pilnā balsī. tik pilnā,ka mums priekšā stāvošie cilvēki skatījās uz aizmuguri un vācās kaut kur projām uz priekšu. ;DD
ar to arī viss beidzās. ap 3iem bijām mājās.

15.-18.jūl.

pilsētas svētki.

tā kā es uz pagājušajiem nebiju, jo tajā laikā bija brauciens uz Ķīnu, tad šajos es centos visur būt, visu redzēt, utt.

šie bija nu šaaaaausmīgi labi.

atklāšana, cik dzirdēju, esot bijusi s*ds. tādēļ nepārdzīvoju,ka netiku. labāk bija svinēt Kārlim 18.

nākamās dienas visas bija labas. paspējām pārsvarā visur, kur gribējām. pēdējā vakarā šausmīg izdejojāmies un bija labais. vēl 5os no rīta negribējās iet mājās.

pēdējā diena gan vairs nebija īpaši jauki. nebija vairāk ko darīt, un bija s*dains laiks. beeet mums ar Ievu, protams, bija kaut kur jāvazājās apkārt. "ķengurā" parunājām ar robi un ēriku - varēja pārsmieties, kā viņiem gāja pilsētas svētkos.

vēlāk kādu stundu nostāvējām uz mana jaunās istabas balkona un darījām neko.

pēc brītiņa atradāmies uz nu jau tukšā rātslaukuma un atkal sēdējām un darījām neko, līdz Ievai atkal jau bija jābrauc mājās.

tāaa.. un šī nedēļa? šī arī bija jauka. bija daži jauki pasākumi. jūrā arī bija jauki.

tikai ir viena lieta, kas brīžiem to jauko izbojā - MANAS POTĪTES!!!!!!!
kā jau jūs daži zināt - es pagājšgad biju ļooooooti veikla un pagājušās vasaras sākumā izmežģīju kreisās kājas potīti, bet vasaras beigās - labās kājas potīti. ;D

un tā nu viņām ik pa laikam patīk ļoooti iesāpēties.

unun, vēl nebija jauki, ka es pēc jūras nākamajā dienā biju pilnīgi nelietojama un nezināju, kur iet, ko darīt. es biju paspējusi šaausmīgi apdegt. es biju tik sarkana, ka man bija kauns no mājas iet laukā. ;D bet tagad jau viss normāli.

visu nevar uzrakstīt, un visu arī nemaz nedrīkst rakstīt. bet pagaidām šī ir mana labākā vasara, kāda man jebkad ir bijusi. un zinu, ka tāda viņa arī būs, kamēr beigsies.

ununun, ievaaaaaaa - NEBRAUC PROM!!!!!!!!!!!!!!!!!!!