domās iegrimusi viņa kāpa peļķēs, bet tas jau vairs nekādas emocijas viņai nedeva. apkārt jaucās domas. gan ļaunas, gan gaišas. gaišās vēstīja par nākotni. nākotni, kas pavērtu smaidu visam. piedot varētu jebko. smaidīt varētu pat guļot. un nemaz nenogurt. bet ļaunās domas tās centās apspiest.
un tomēr vakars tika izbaudīts. šovakar viss bija vienalga. viss tika aizmirsts un ignorēts.
pagāja laiks. ļoti ilgs laiks. domas mocīja un spiedās vēl vairāk uz pleciem.
pagāja laiks. ļoti ilgs laiks. domas mocīja un spiedās vēl vairāk uz pleciem.
bet kādu dienu viņa saprata, ka tā nav dzīve, ko viņa vēlas. aizmirsa visu un sāka no jauna.
un tad arī viss pārējais tika saprasts - "dzīve nestāv uz vietas. sāpes nāk un prieks iet. un ja tu domā, ka uz tevi gaidīs mūžīgi - tu maldies. vilcinoties, tu palaid garām prieku, ko spēji gūt. vilcinājies un domāji, ka viņa neies uz priekšu. bet viss kustējās uz priekšu, un tagad tev atliek tikvien, kā nožēlot!"
un tad arī viss pārējais tika saprasts - "dzīve nestāv uz vietas. sāpes nāk un prieks iet. un ja tu domā, ka uz tevi gaidīs mūžīgi - tu maldies. vilcinoties, tu palaid garām prieku, ko spēji gūt. vilcinājies un domāji, ka viņa neies uz priekšu. bet viss kustējās uz priekšu, un tagad tev atliek tikvien, kā nožēlot!"
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru