vasara.
saule dzeļ pat aiz acu plakstiņiem. izgaismo krāsas, izbalina apkārtni, viss kļūst par fonu. iespēja sajūtu izvirdumam.
naktis, kas vairs nav naktis, nemierīgu sapņu vara. tu mosties līdz ar gaismu, laternas nepaspēj iedegties, kad tām jau jādziest.
negaisa laiks. viss vibrē no enerģijas pārpilnības. ir nepieciešama izlāde, nekontrolēta eksplozija, stihiska, neapzināta kustība. kaislību postošais spēks.
saule karsē, skatieni karsē, mūzikas ritmi kļūst dziļāki, noskaņas - smagnējākas, tumšākas, kā vīraks, dīvaini nomācošs vieglums, viss tik intensīvs un piesātināts.
dzīves pilnasinība. smiekli kļūst skaļāki, sarunas nekautras.
karstums. tu elpo ar pusi jaudas un domā ar pusi jaudas - dienvidus caurspīdīgais miglainums, lietas, cilvēki un notikumi zaudē savu konkrēto apveidu, tie izlieto paši sevi, izdeg un pārvēršas putekļos, ko ar vieglu dvašu var aizpūst prom. tālāk, uz priekšu, līdz nāks rudens un nostaļģija.
gaiss kļūst blīvāks, mēs nostājamies ciešāk viens pie otra. karstums traucē, bet tikai mazliet. naktīs logi paliek atvērti, tie ļauj mums elpot un klausīties naktī. sekot krāsu maiņām debesīs. nakts neticamais zilais tonis iekļūst mūsu istabās, pārklāj mūsu ikdienu.
tu piever acis, jo saule dzeļ.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru