mcfearless

pēdējās 4 dienas neesmu bijusi laukā, un es jūtos drausmīgi. bet, ja būtu gājusi laukā, un ja manā slimajā ausī iepūstu kaut mazākais vējš, es justos vēl drausmīgāk. tā kā - ir labi tā, kā ir.

ar prieku varu paziņot, ka mana slimība iet uz beigām. kakls vairāk nesāp. temperatūra arī nav. tikai auss un galva ik pa laikam vēl iedurās. bet nu jau tikai reizi kādās 5/10 minūtēs,

nevis ik pa 10 sekundēm.

pēdējā laikā es esmu palikusi tiiik šausmīgi izvēlīga. es pati pat vairāk nesaprotu, ko gribu. es savai jaunajai istabai krāsas esmu pārdomājusi vismaz kādas 5 reizes. un vēl šodien, kad ir pienākusi pēdējā diena

, lai pateiktu savu lēmumu, es neesmu droša.

unun, vispār es ātrāk gribu savas "lielās" pārmaiņas. man šeit sen jau viss ir apnicis. es gribu ātrāk kaut ko citu, kaut ko pavisam, pavisam jaunu. tādu, kas izmainītu visu. savā

dāk es šeit nojūgšos.

bet man vajag tikai pacietību. drīz, pavisam drīz es to visu arī sagaidīšu.

tikai - vai tad, kad es sagaidīšu to, ko pašlaik ļoti, ļoti vēlos.. vai tad es to vēl jo projām tik ļoti gribēšu?!