blood, tears & gold

pirmā normālā mācību nedēļa ir pagājusi, bet man liekas, ka es mācos jau mēnesi stabili. viss tik šausmīgi velkas. stundas divreiz garākas, bet turklāt brīvie vakari divreiz īsāki. nu, nepatīk man tas viss. skolā visi liekas divreiz debīlāki. nu labi, visi gluži nē, bet gan tie, kas jau visu dzīvi tādi ir bijuši. un pagaidām izskatās, ka pamācīties būs ļoooti grūti. un kā nu ne, ja aiz muguras sēž ēriks ar zanderu?! visas skolotājas jau tagad saka, ka mums ar ievu tā ir ļoti slikta vieta, ka būs sūdi. ;D
šodien bija dzejas diena BJC. un es bišķiņ aizdomājos par to, ko teica viena dzejniece..

latviešu alfabētā ir tikai 33 burti. bet padomā, cik daudz vārdus mēs no tiem veidojam. cik daudz mēs varam pateikt, tikai ar šiem 33 burtiem..

pašlaik man ir tik liels nogurums, ka man negribas neko. ielīst gultā un gulēt, gulēt, gulēt.

bet tajā pašā laikā klausoties mūziku un sēžot mājās pie datora, es dzirdu stendera mūziku, un man gribās atrasties tur un svinēt kārtējo piektdienu.

nav jau lielas problēmas - pus minūte, un es esmu stenderī, bet.. ai, nē.

laikam jāizguļas, jo sestdiena un svētdiena jau, protams, atkal nebūs nekādas brīvās dienas,bļ.