2010. gada 27. septembris

tavās rokās simtiem zvaigžņu, tavās acīs viņas dejo.


vēl nekad, laikam, neviens nebija nācis ar mani vienkārši parunāties, sapņos.
viņš atnāca. šonakt atkal piekāpšot, lai pajautātu kā iet,
pastāstītu kā viņam iet, lai vienkārši parunātu par visu un neko..

14 comments:

  1. man tas virsraksts - tavās rokās simtiem zvaigžņu, tavās acīs viņas dejo, atgādina vienu filmu kuru nesen noskatījos.. tur tādi spīdīgi taureņi lidoja un vizuļoja, un nē, es nēesmu sapīpējusies, tā bija tur.

    AtbildētDzēst
  2. tas ir Rūtas teksts, nē?

    AtbildētDzēst
  3. re, man bija taisnība.
    neviens, nekad nav runājis tāpat vien, vienkārši parunāties. tam vienmēr ir iemesls, psiholoģisks, emocionāls, apzināts, neapzināts - vienmēr. pat sapņos viņš zin, kādēļ runā.

    tāpat vien

    AtbildētDzēst
  4. ja tā padomā, tad tev ir sava taisnība!
    mēs nerunājām tāpat vien. tam bija savs iemesls.

    AtbildētDzēst
  5. starp citu, mēs tagad arī nerunājam tāpat vien

    AtbildētDzēst
  6. smejies?
    ja jā, es pazūdu.

    AtbildētDzēst
  7. to es saucu par sieviešu intuīciju!

    AtbildētDzēst
  8. sauc. gan jau Tu zini,cik ļoti ir vērts tai ticēt

    AtbildētDzēst
  9. bet vai tad šoreiz trāpiju garām?

    AtbildētDzēst
  10. nu re!
    tāpēc jāiet izgulēties, jo debesis diezgan nomākušās- mēness netraucēs! ^^

    AtbildētDzēst
  11. visu cieņu sieviešu intuīcijai!

    AtbildētDzēst