par viņu

viņa dejo, bezmērķīgi un bezrūpīgi.
viņa slīd cauri laikiem, cauri cilvēkiem, cauri vietām.
viņa dejo viena, ik sekundi nomainot tērpu, nomainot masku un seju.
mēs viņu mīlam, un viņa izliekas aizkustināta un saviļņota - tik viegla, tik smalka, apvienojot pasaulīgu spēku. varenos nicinot un vājos uz pjedestāla ceļot.
viņa nealkst pēc miera.
viņai rūp viņa, viņas maska.
viņa nemācās, visu ko viņai nepieciešams zināt - viņa zina.
viņa bez dzīves ir dzīva, izdzīvo.
viņa ir piemērota ikkatram. viņa pazīst visus, tā īsti nepazīdama sevi..
viņa ir ikkatrā no mums un neviens nenojauš par viņas esamību..
nedzenies un nealksti pēc viņas, viņa noklausīsies un bēzrūpīgi aizdejos prom, jo to viņa prot vislabāk.