krist un celties, celties un krist, tu man novēli, novēli nepadoties

pēdējā laikā visu laiku tikai krītu. šķiet, ka pagājušās 3 nedēļas bija manas dzīves sliktākās nedēļas. tik daudz kas slikts vienkopus un uzreiz, un pilnīgi nekas labs!

kritu, kritu un kritu. bet nepadevos! nepadevos spītes pēc. un arī jūsu dēļ.

es, kā vienmēr, biju tā jaukā un smaidīgā monta (pret atsevišķiem gadījumiem), kurai nekad nekas nekaiš un viss ir ideāli. pārsvarā jūs visi mani tādu redzat, jo es par sevi rodu tādu priekšstatu. nepareizu priekšstatu. jūs vienmēr mani redzat, kā stipru, kurai nekādu problēmu nav. es vienmēr uzklausu jūsu problēmas, cenšos tās atrisināt, atrisinu, un man pašai par to ir prieks. bet risinot jūsu problēmas un domājot tikai par tām, es aizmirstu par sevi. visas manas problēmas un sliktās lietas tikai nepārtraukti krājās.

es jums tagad necenšos ieskaidrot, cik man ir slikti, un jums tomēr nē. es vienkārši jums vēlējos pateikt, ka nevienmēr viss izskatās tā, kā tas izskatās. mūs maldina vienmēr - viss.

pēdējā laikā esmu noskatījusies samērā daudz filmu. un gandrīz visās filmās, viena no morālēm ir - nepamet savus tuvos cilvēkus (visvairāk ģimeni), lai arī ko tie būtu izdarījuši. tie ir tavi vienīgie vissvarīgākie cilvēki pasaulē. un mēs to apzinamies tikai tad, kad tie vairs nav. mēs parasti kaut kā atstājam novārtā viņus, domājot, ka ir jau vēl daudz laika. bet laika nebūt nav.

atceros, kā es pati kādreiz domāju, ka ir daudz laika. nebraucu ilgu laiku uz Rīgu apciemot savu opi. viņš visu laiku teica, ka ļoti vēlas mani satikt. bet es vienmēr atradu kaut ko "svarīgāku" ko darīt.

un tad pēkšņi vienā brīdī jau bija par vēlu. viņš vairāk nebija. pazuda uz visiem laikiem - tā arī nesaticis mani, ko tik ļoti vēlējās.

ar to es gribēju teikt - pirms dari kaut ko, apdomā, vai tas tiešām ir tā vērts. apdomā, ko tu iegūsti no tā, un ko zaudē. un vēl vairāk - ko no tavas darbības iegūst un zaudē citi. tavi draugi un ģimene!