grāvis

tāda sajūta, ka esmu iestrēgusi kaut kādā grāvī, un jau vairākus gadus netieku no turienes laukā. nesen vēl priecājos par to, ka beidzot varēju patiešām pateikt, ka esmu laimīga. jā, esmu tāda arī tagad. bet visu laiku uzrodas kāds, kurš redzot mani, ka kāpju laukā no šī grāvja, cenšas iegrūst mani atpakaļ. kāds, kuru visu laiku esmu vilkusi laukā no grāvja, kurā bija iekritis viņš pats. nu, kad viņš ir ārā, viņš "paldies" vietā - iegrūž mani!

diemžēl, tā kā es dzīvoju pēc principa - "kā tu pret mani, tā es pret tevi", tad sanāk, ka šī grāvī grūšana nekad nebeigsies un vienmēr riņķos uz riņķi. vienmēr būs kāds, kas atradīsies šajā grāvī!

tu teiktu, ka tā nevajag, un vajag apstāties?

nē! lai kas būtu un notiktu, es savas rokas nenolaidīšu, bet turpināšu visu iesākto.

kaut vai aiz spītības.

kaut vai aiz tā, lai tev parādītu, ka esmu laimīga, un tāda arī palikšu. ka es vairs nebūšu tā, kas nemitīgi guļ grāvī un gaida kādu, kas viņu izvilks!